Jaunumi:
LatvianRussian (CIS)English (United Kingdom)
RSS
Dec 3
Ieguldījums saules enerģijas iekārtās atmaksājas un dod neatkarību PDF Печать E-mail

saules kolektori ir izdevīgiMaz, tomēr aizvien vairāk cilvēku, tostarp "Latvijas Avīzes" lasītāji, pat dižķibeles laikā interesējas par iespēju savu mājsaimniecību nodrošināt ar saules paneļu ražoto elektroenerģiju vai siltumu. Cilvēku aktivitāte un ES prasības atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanā likusi sarosīties arī valstij – nesen sākusies diskusija par atjaunojamo energoresursu likumprojektu, kurā iekļauti arī nosacījumi saules enerģijas izmantošanai. Saules enerģijas nozari diskusijā pārstāv pērn oktobrī dibinātā Saules enerģijas asociācija (SEA), kurā patlaban ir 19 biedri.


Interesentiem maz piemēru

SEA valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Bērziņš teic, ka patlaban apzināto saules ģeneratoru tīkla ievadsistēmu kopējā uzstādītā jauda valstī ir 13,6 kW, autonomo saules elektrostaciju jauda 4,2 kW, bet saules kolektoru, kurus izmanto siltuma ražošanai, kopējā jauda –137 kW. Saules foto voltu paneļus uz māju jumtiem var apskatīt Codes pagastā, Liepājas pusē, tie ražo elektroenerģiju arī Straupes pagastā un Ventspils pusē. Vairāk piemēru pagaidām nav. Ar 13,6 kW lielu jaudu nepietiek pat samērā nelielas zemnieku saimniecības vai kārtīgas privātmājas apgādei ar elektroenerģiju.

Kāpēc Latvijā tik maz saules ģeneratoru jaudu? Vai elektroenerģijas ražošana no saules gaismas ir neizdevīga? A. Bērziņš uzsver – citu valstu piemēri rāda, ka tā nav. Latvijā līdz šim valdības un Saeimas līmenī bremzēta nozares izaugsme, savu roku šim procesam pielikuši arī lielie monopoluzņēmumi. Piemēram, valdības noteikumos ir pateikts, cik jāmaksā par vienu megavatstundu (MWh) no saules gaismas ražotas elektroenerģijas, tomēr nav pateikts, cik ilgi būs garantēts iepirkums.

Patlaban notiekošie procesi rāda, ka situācija varētu mainīties. Piemēram, jau patlaban ikviens nelielas jaudas ģeneratora (jauda līdz 11 kW), tostarp saules ģeneratora, īpašnieks iekārtu var pieslēgt kopējam zemsprieguma tīklam. Latvijā patlaban saules enerģijas ģeneratorus un sildīšanai paredzētos kolektorus piedāvā aptuveni 20 firmas.

Vajadzīgs rūpīgs izvērtējums

Saules enerģijas nozare bez valsts atbalsta neattīstās nevienā valstī. Atbalsts ir atšķirīgs – gan iekārtu subsīdiju, gan kā Latvijā – obligātā iepirkuma tarifa veidā. Nozares eksperti uzsver – Latvijā nevajadzētu plaši attīstīt saules paneļu poligonu izveidi tāpēc, ka šāds lēmums tomēr prasīs lielu valsts atbalstu, ienāks citu valstu investori un nauda aizplūdīs no Latvijas. Patlaban par vienu obligātajā iepirkumā no saules enerģijas ražotas elektroenerģijas nopirktu kilovatstundu "Latvenergo" ir jāmaksā 30 santīmi. Jaunajā likumprojektā tarifs ir iecerēts daudz mazāks. Piebildīšu, ka gandrīz visu kvotu ir saņēmusi SIA "Kvēle", kas poligonu ar 650 kW lielo jaudu vēl nav uzbūvējusi. Tas būšot izvietots divos hektāros, būvniecību iecerēts pabeigt šā gada rudenī.

"Saules ģeneratori darbojas vismaz 20 gadus. Ieguldot 10 000 – 20 000 eiro līdz 11 kW lielas jaudas mikroģeneratorā un pārdodot elektrību kopējā tīklā, pēc desmit gadiem bankas aizdevums ir atdots un var sākt pelnīt. Elektroenerģijas ražošana no saules nozīmē arī tautsaimniecības sildīšanu. Proti, vajadzīgi zinīgi cilvēki to uzstādīšanā, viņi saņem algu un maksā nodokļus," tā SIA "Kvēle" valdes priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs.

A. Bērziņš uzsver – jāuzmanās ar viedokli, ka tikai ar saules ģeneratoru var nodrošināt privātmājai vai saimniecībai vajadzīgo elektroenerģijas daudzumu, viss ir atkarīgs no patēriņa struktūras. "Katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Saules ģeneratorus ļoti labi var kombinēt ar kopējā tīkla pieslēgumu. Tāpat jāzina, ka elektroenerģiju fotovoltu paneļi ražo arī mākoņainās dienās. Tiesa gan, proporcionāli mazāk nekā saulainās dienās. Mana māja gadā patērē 3,6 MWh elektroenerģijas, citi šādu daudzumu tērē vienā mēnesī. No vienas kilovatstundas jaudas iekārtas gadā Latvijā ražo 800 – 900 KWh elektroenerģijas. Jāņem vērā, ka, elektroenerģiju uzkrājot akumulatorā, rodas zudumi. Izdevīgāk to ir uzreiz ievadīt zemsprieguma tīklā. Vislētākā tīkla ievadsistēma maksā aptuveni Ls 5000 (ar 1,4 kW jaudu), autonomas iekārtas cena ar šo pašu jaudu būtu vismaz Ls 9000," teic A. Bērziņš. Viņš izvairās nosaukt šā ieguldījuma atmaksāšanās laiku, jo tas ir atkarīgs no daudziem nosacījumiem, tostarp no prasmīga būvnieku darba, no paneļu novietojuma, elektroenerģijas cenas un citiem nosacījumiem. Eksperts iesaka saules fotovoltu paneļus ar akumulatoriem uzstādīt, piemēram, vasarnīcās, kur elektrības pieslēguma nav un elektroenerģijas patēriņš ir mazs.

Gundega Mežciema, Straupes pagasta "Kalnmuižas" saimniece, 0,5 kW jaudas saules paneļus saimniecībā uzstādīja 2007. gadā. Iemesls – lielās pieslēguma izmaksas kopējam tīklam. "Mums nav elektrības padeves pārtraukumu, nav jāmaksā arī par elektroenerģiju. Ar savas elektrostacijas darbību esam apmierināti. Domājam par vairāku vēja ģeneratoru uzstādīšanu," stāsta saimniece. Fotovoltu paneļi nodrošina mājsaimniecības vajadzības – apgaismojumu un ledusskapja darbību.

Ģ. Karpovičs teic, ka uz vienu vatu saules ģeneratora jaudas patlaban jārēķinās ar 1,5 līdz 2,3 eiro lielu naudas ieguldījumu. Amerikāņu fotovoltu paneļu ražotāji sola – pēc vairākiem gadiem tehnoloģiju progresa dēļ cena būs vairākas reizes lētāka.

Jāmācās no citām valstīm

"Ja cilvēkiem ir brīva nauda, tad ieguldījums saules enerģijas iekārtās ir ļoti laba izvēle. Tas var nenest ātru atdevi, tomēr noteikti būs izdevīgs, tostarp arī saistībā ar fosilo energoresursu sadārdzinājumu, kas ietekmē elektroenerģijas cenas kāpumu," tā Ģ. Karpovičs. Viņš gan atklāti atzīst – bankas patlaban netic valsts solījumiem maksāt solīto tarifu un nelabprāt aizdod saules ģeneratoru pirkumam.

Obligātā iepirkuma kvota no saules ražotajai elektroenerģijai Latvijā nākamajiem desmit gadiem ir paredzēta vien 0,01% liela no kopējā atjaunojamo resursu daudzuma.

Eksperti norāda – valstij būs jāmaina attieksme pret saules enerģiju, citādi 2020. gadā tā nevarēs ES solītos 49,3% elektroenerģijas ražot no atjaunojamiem resursiem.

Latvijai ir jāmācās, piemēram, no Vācijas vai Spānijas, kur jau pirms vairākiem gadiem uzstādītā saules ģeneratoru jauda bija attiecīgi 5,3 un 3,4 GW. Pērn Vācijā saistībā ar tehnoloģiju progresu uzstādīti saules paneļi ar 3 gw lielu jaudu iecerēto 600 – 700 MW vietā. Šie skaitļi ievērojami pārsniedz patlaban Latvijā uzstādītās kopējās elektroenerģijas ražošanas jaudas. Mūsu valstī ir arī pietiekami daudz gaismas elektroenerģijas ražošanai.

Pārpublicēts no Latvijas avīzes

 

 

Mūsu vērtība – jūsu komforts!

SIA «Picaso» ir strauji augošs, mūsdienīgs un progresīvs Latvijas uzņēmums, kas, pateicoties ilgajai darbības pieredzei, nodrošina savus klientus ar visaugstākā līmeņa klientu apkalpošanas servisu. Uzņēmuma mērķis ir paaugstināt pievienoto vērtību produktiem, ieviest jaunas tehnoloģijas un, radot jaunas darbavietas, paaugstināt Latvijas valsts konkurētspēju kopējā Eiropas tirgū un citur pasaulē. Lasīt vairāk

SIA Picaso Kontakti

Rīga,
E-pasts: [email protected]

Mob. Telefons: +37126537741
Darba laiks: POTCP 8.30-17.30